- Franču valdība plāno samazināt slimības atvasinājumu izmaksas ar jauniem Sociālās apdrošināšanas budžeta likumiem.
- Valsts ierēdņi redzēs, ka viņu sākotnējā trīs mēnešu pilnā alga slimības atvaļinājuma laikā tiks samazināta līdz 90%, ietaupot 900 miljonus eiro gadā.
- Privātajā sektorā slimības atvaļinājuma pabalsti samazināsies, ar griestu samazinājumu no 1,8 līdz 1,4 reizes minimālās algas, mērķējot uz 400 līdz 600 miljoniem eiro ietaupījumiem.
- Uzņēmumi un apdrošinātāji uzņemsies lielāku slogu, taču kritiķi prognozē 800 miljonu eiro finansiālu slogu uzņēmumiem.
- Jaunieši un pagaidu darbinieki varētu zaudēt līdz 360 eiro mēnesī slimības atvaļinājuma laikā, nesaņemot segumu saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem.
- Reforma mērķē samazināt slimības atvaļinājuma izmaksu pieaugumu no 8 miljardiem eiro 2017. gadā līdz paredzamajiem 17 miljardiem eiro 2024. gadā, radot diskusijas par ekonomiskajām un sociālajām prioritātēm.
Franču valdība uzsāk drosmīgu un pretrunīgu ceļu, lai ierobežotu arvien pieaugošās izmaksas, kas saistītas ar slimības atvasinājumu pabalstiem. Šis jauns posms sākas ar ierosināto griestu noteikšanu dienas pabalstiem, kas ietverts strīdīgajā Sociālās apdrošināšanas budžeta likumā.
Jauna aina valsts ierēdņiem
Valsts ierēdņi drīz sāk došanos pa jauniem ceļiem. Sākot ar 2025. gada 1. aprīli, drošības tīkls, uz kura viņi balstījās, tiks sašaurināts. Tradicionāli valsts ierēdņi saņēma 100% no savas algas pirmajos trīs slimības atvaļinājuma mēnešos, tikai pēc tam tas tika samazināts uz pusi pārējā gada laikā. Tomēr gaidāmais dekrēts nosaka samazinājumu—tagad tiks nodrošināti tikai 90% no viņu algas pirmajiem trim mēnešiem. Lai arī neliels, šis pielāgojums plānots kā ietaupījums 900 miljonu eiro apmērā gadā.
Privātajā sektorā arī notiek pārmaiņas
Privātajā sektorā ainava ievērojami mainās. Pašlaik, pēc ceturtās prombūtnes dienas, drošības tīkls sedz pusi darbinieka algas, līdz 1,8 reizes minimālās algas, ar darba devējiem, kas aizpilda atlikušo summu līdz 90% no sākotnējās algas. Nākotne iezīmē plānāku ainu; pabalstu griests tiks samazināts līdz 1,4 reizes minimālās algas, kas nozīmē 20% samazinājumu mēnesī.
Uzņēmumi un apdrošināšanas iestādes tagad pāris kripatas pieņems uz sevi lielu šo slogu, cenšoties saglabāt 90% maksājuma nodrošinājumu. Valdības ambīcijas šeit nav niecīgas, mērķējot uz 400 līdz 600 miljonu eiro ietaupījumiem. Tomēr šaubu vilnis ienāk. Tehniskās atlīdzības centrs sparīgi kritizē šīs izmaiņas, prognozējot 800 miljonu eiro slogu uzņēmumiem, ko viņi uzskata par “neatbildīgu.”
Jaunie un pagaidu darbinieki izjūt saspīlējumu
Īpaši smagi cietīs jauni pagaidu darbinieki un tie, kas nav apdrošināti saskaņā ar kolektīvo segumu, kuru ienākumi var samazināties līdz 360 eiro mēnesī slimības atvaļinājuma laikā.
Plašs pārmaiņu skats ar iekļaujošām sekām
Šī pārveidošana ne tikai mērķē ierobežot šokējošo pieaugumu slimības atvaļinājuma maksājumiem no 8 miljardiem eiro 2017. gadā uz gaidāmajiem 17 miljardiem eiro līdz 2024. gadam, bet arī atjauno diskusijas par līdzsvaru starp ekonomisko prātīgumu un sociālo aizsardzību. Kad 2025. gada aprīlis tuvojas, šī pasākuma patiesais ietekmes apjoms vēl jāredz, mudinot valsti pārdomāt savas drošības tīklus.
Kā Francijas fiskālā stratēģija par slimības atvasinājumiem ietekmēs jūs
Franču valdības jaunā iniciatīva mērķē kontrolēt pieaugošās izmaksas, kas saistītas ar slimības atvasinājumu pabalstiem, caur likumdošanu, kas ievieš griestus dienas pabalstiem. Šis priekšlikums ir daļa no plašāka pasākuma, kas ietverts strīdīgajā Sociālās apdrošināšanas budžeta likumā, kurš cenšas pārveidot ainavu gan valsts ierēdņiem, gan privātā sektora darbiniekiem.
Galvenās izmaiņas valsts ierēdņiem
– Pārskatīts atlīdzības modelis: Sākot ar 2025. gada 1. aprīli, valsts ierēdņi, kuri parasti saņēma 100% algas segumu pirmajos trīs slimības atvaļinājuma mēnešos, redzēs šo segumu samazinātu līdz 90%. Lai arī šis pielāgojums šķiet neliels, tiek prognozēts, ka tas gadā radīs aptuveni 900 miljonus eiro ietaupījumus Franču valdībai.
Privātā sektora izmaiņas
– Izmaiņas algas segumā: Pašlaik privātā sektora darbinieki saņem slimības pabalstu, kas sedz pusi viņu algas pēc ceturtās prombūtnes dienas, ar griestiem līdz 1,8 reizes minimālās algas. Darba devēji parasti sedz atlikušo summu, lai nodrošinātu 90% algas. Jaunā likumdošana piedāvā samazināt šos griestus līdz 1,4 reizes minimālās algas, kas nozīmē 20% samazinājumu mēnesī.
– Finansiāls slogs uzņēmumiem: Finansiālās sekas uzņēmumiem ir ievērojamas, ar aplēstām papildu izmaksām no 400 līdz 600 miljoniem eiro. Tomēr Tehniskās atlīdzības centrs kritizē šos pasākumus, brīdinot par 800 miljonu eiro slogu uzņēmumiem, ko viņi nosoda kā “neatbildīgu.”
Ietekme uz jauniešiem un pagaidu darbiniekiem
– Samazināti ienākumi: Jauniem un pagaidu darbiniekiem, īpaši tiem, kuriem nav kolektīvā seguma, būs jānes šo izmaiņu sekas. Viņu mēneša ienākumi var samazināties līdz 360 eiro slimības atvaļinājuma laikā.
Tirgus prognozes un nozares tendences
– Ilgtermiņa izmaksu kontrole: Pasākumi tiek virzīti ar šokējošu slimības atvaļinājuma maksājumu pieaugumu, kas tiek prognozēts pieaugt no 8 miljardiem eiro 2017. gadā līdz 17 miljardiem eiro līdz 2024. gadam. Valdības pārvietošana mērķē radīt ilgtspējīgu līdzsvaru starp fiskālo atbildību un sociālo aizsardzību.
– Ekonomiskā ietekme: Šīs izmaiņas var pārveidot darbinieku un darba devēju dinamiku, mudinot uzņēmumus meklēt alternatīvas apdrošināšanas vai veselības programmas, lai samazinātu atkarību no valsts sedzamiem slimības atvaļinājumiem.
Kritika un pretrunas
– Ekonomikas pret sociālo līdzsvaru: Turpina notikt debates par to, vai šie finanšu samazinājumi vājinās sociālās aizsardzības sistēmas, radot bažas par ievainojamu darbinieku grupu marginalizāciju un iespējamo finansiālās spriedzes pieaugumu.
– Ekspertu šaubas: Eksperti uzskata, ka valsts sniegto slimības atvasinājumu samazināšana var novest pie darbinieku klātbūtnes pieauguma, riskējot pasliktināt darbinieku veselību un produktivitāti.
Ieteikumi rīcībai
1. Darbiniekiem: Novērtējiet darba devēja piedāvātos pabalstus un apsveriet papildus apdrošināšanu, lai mazinātu iespējamos ienākumu samazinājumus slimības atvaļinājuma laikā.
2. Darba devējiem: Izpētiet iespējas uzlabot darbinieku veselības programmas, tādējādi potenciāli samazinot slimības atvaļinājumu gadījumus un saistītās izmaksas.
3. Politikas veidotājiem: Rūpīgi uzraugiet šo izmaiņu ietekmi, lai nodrošinātu, ka ietaupījumu mērķi nenāk par labu būtiskām darbinieku aizsardzībām.
Lai iegūtu papildu informāciju par publisko politiku un darba tiesībām, apmeklējiet Gouvernement.fr.
Šie finansiālie pragmatismi apliecina taupības ēru, aicinot Francijas pilsoņus pārdomāt savu atkarību no valsts nodrošinātajiem aizsardzības tīkliem, vienlaikus pārdomājot jaunākos darba atbalsta modeļus.
